Social Audit research on the implementation of Uma Kbi'it Laek (UKL) program


The Mata Dalan Institute team launched another report on Social Audit research on the implementation of Uma Kbi'it Laek (UKL) program. The MDI team was the one design of the research methodology, data survey, data analysis, data interpretation, validation in villages, meeting with PNDS secretariat and His excellency Prime Minister's in which finally, MDI could come to produce the report. The activity was funded by the Social Audit Unit- the Office of the Prime Minister. Below is the link of the research report:


ISTORIA Ba ADVOKASIA: Implementasaun Programa TAPSA Iha Suku Lissadila no Suku Guico

Hahú iha tinan 2018 no 2019 lideransa komunitária, komunidade iha Suku Lisadilla no Suku Guiço hamutuk ho Mata Dalan Institute (MDI) intrudes programa TAPSA ne’ebé apoiu hosi Organizasaun CCFD no finansia hosi Ajénsia Dezenvolvimentu Fransa (AFD) ba komunidade sira, Programa ne’e introdus ba komunidade sira atu hametin liu tan soberania ai han no lori komunidade reziliente liu hasoru mudansa klimátika, Objetivu prinsipál ne’ebé MDI kuda iha programa ne’e mak atu Hatudu modelu dezenvolvimentu alternative local iha kontextu realistiku, partisipativu no ambientalmente no Hatudu informasaun potensiálidade uzu rai ho nia planeamentu no asaun prevensaun nian. Hosi programa ne’e MDI hamutuk Lideransa komunitária sira realiza atividade hanesan peskiza Jestaun Utilizasaun Rai uza aproximasaun Mapeamentu Partisipativa hodi identifika informasaun espasiál sira no informasaun Potensiálidade iha suku. 
Hosi rezultadu peskiza ne’e hatudu area potensiálidade ba setór agrikultura no area sira ba hela fatin nian hetan ameasa ba Inundasaun no erozaun ne’ebé sei provoka rai lakon hanesan akontese ona iha Suku Guiço no Suku Lissadila hanesan; 
  • Iha Tinan 1991 Mota loes ninia luan 0.948 M2 actual mota loes ninia luan 2.690 KM 2, situasaun mota kada tinan família 831 hosi Suku Lissadila no Guisu lakon ninia rai, hela fatin no to’os kuaze 62.214 M2, inklui area transmingrasaun Block E. D no block C mós lakon ona iha suku Guico
  • Iha tinan 2008, 2009, 2016,2018 no 2019, Mota vatubleter hetan afeitasaun ba familia 532 hosi Suku Lissadila, no famlia 299 hosi Suku Guico no uma kain 2 hetan estragus total (Abandona hela fatin tanba laseguru). Total uma kain 831 iha Suku Guico no Lisadila sempre hetan afeitasaun hosi mota vatubleter, família 831 sempre pániku bainhira udan bo’ot.
  • Iha tinan 2019 no 2020 mota Ai-alulua afeta ba famelia 30 hosi Suku Guisu, no estraga to’os ulun 40 hó ninia ai –horis no lutu, inklui luhan animal, afeitasaun ne’e ba familia 30 iha Suku Guisu 
Ho baze informasaun peskiza ne’e Lideransa komunitária sira kria ona Planu Asaun Komunitaria suku ho baze metigasaun atu trava impaktu ka kauza hosi inundasaun no errosaun ba komunidade sira. Hosi Planu Asaun Komunitaria ne’e identifika katak asaun Advokasia ba problema Suku nian importante atu fanu maka’er ukun sira hodi tau atensaun ba sira nia problema iha baze.
Hahú Iha fulan Dezembru Tinan 2020 Lideransa Komunitaria Mobiliza nia komunidade sira hodi halo konferénsia imprensa iha Suku Guiço hodi afirma komunidade nia ejijénsia ba makaer ukun sira atu fó solusaun no ta matan ba problema Inundasaun no errosaun ne’ebé fó ona impaktu ba komunidade sira hanesan lakon hela fatin no lakon area produsaun agrikultura nian no iha inísiu tinan 2021, lideransa komunitária hamutuk MDI halo ona audiénsia ho entidade estadu relevante sira hanesan; 
Assessor Politico Primeiru Ministru Dr. Frei Guterres,
Assessor Politico Ministériu Obras Públikas Sr. Jorge Teme,
Parlamentu Nasionál Komisaun E Asuntu Infrastrutura . 

Hosi audiénsia sira ne’e konklui katak “ “ Governu kompremete atu halo estudu téknika ida ba problema errosaun Mota Loes ho nune’e bele identifika nia nivel prioridade no Parlamentu Nasionál Liu hosi Prezidente Komisaun D sei prioritiza problema ne’e iha nia ajenda atu nune’e problema errosaun iha mota Loes bele tanba ba Planu Orsamentu Jeral Estadu ba tinan Fiskal 2022”. Atu konkretiza informasaun hosi lideransa komunitária ne’e iha data 22 Setembru 2021 No data 14 Outobru 2021 Parlamentu Nasionál liu hosi komisaun D no E halo Fiskalizasaun iha terrenu hosi fiskalizasaun ne’e prezidente Komisaun D sujere ba lideransa komunitária hodi prepara karta pedidu normalizasaun ba IGE hodi nune’e temporariamente evita impaktu komunidade sira. 
Rezultadu Minutas Audiénsia no Akompañamentu ba fiskalizasaun Parlamentu Nasionál 
Loron 16 Setembru 2021 Parlamentu Nasionál Komisaun E Asuntu Infrastrutura Sr. Abel Pires katak; Komisaun sei halo diskusaun iha plenária no sei halo diskusaun ho Governu hodi bele tau orsamentu geral estadu iha tinan 2022, Komisaun E mos prepara ona data tentativa ba Fiskalizasaun iha tempu badak no Rekomenda ba MDI atu kontinua fasilita dadus ga informasaun ba Autoridade Suku Guico no Lisadila hodi fasilita sira nia prosesu dezenvolvimentu lokál.
  1. Loron 30 Setembru 2020 Ekipa MDI halo Audiénsia ho Assessor Politico Ministériu Obras Publika, Sr. Jorge Teme, konsidera problema ne’e importante no nia parte sei hato’o ba Ministru Obras Publika hodi bele halo planu bazeia ba dadus ne’ebé MDI nian.

  2. Loron 16 Setembru 2021 Parlamentu Nasionál Komisaun E Asuntu Infrastrutura Sr. Abel Pires katak; Komisaun sei halo diskusaun iha plenária no sei halo diskusaun ho Governu hodi bele tau orsamentu geral estadu iha tinan 2022, Komisaun E mos prepara ona data tentativa ba Fiskalizasaun iha tempu badak no Rekomenda ba MDI atu kontinua fasilita dadus ga informasaun ba Autoridade Suku Guico no Lisadila hodi fasilita sira nia prosesu dezenvolvimentu lokál.
  3. Loron 16 Dezembru 2020, Audiénsia entre Chefe Suku Guiço & Lissadila ho Assessor Polítika Primeiru Ministru, katak Governu sei konsidera problema ne’e emerjénsia no sei enkamina ba Ministerio Obras Publika hodi haruka tékniku halo survey no sei halo paresér ba MOP hodi tau planu Orsamentu Jerál Estadu iha Tinan 2021 ou 2022. Agora halo pedidu ba IGE para halo normalizasaun mota to’o udan para.
  4. Loron 14 Outobru 2021, Presidente Komisaun D ho nia komitiba to’o ona iha suku Rua hodi halo fiskalizasaun direta ba area mota Loes ho mota sira seluk ihz suku Suku Guico no Lisadila ne’ebé hetan errosaun no afeta ba komunidade. Iha fiskalizasaun ne’e Presidente Komisaun D, Sr. Antonio Bianco informa ba Chefe Suku Guico no Lissadila katak problema ne’e ita konsidera kategoria emerjénsia, infelizmente Governu seidauk bele tau iha Orsamentu Geral Estadu iha tinan fiskál 2022 maibé sei halo planu orsamentu iha tinan fiskál 2023. 

REZULTADU PRELIMINARIA IMPLEMENTASAUN AUDITORIA SOSIÁL SETÓR INFRASTRUTURA BÁZIKU IMPLEMENTASAUN PROJETU PNDS- UMA KBIIT LAEK (UKL)


Relatoriu prelimanaria MDI nian Konaba Implementasaun Programa  IMPLEMENTASAUN PROJETU PNDS- UMA KBIIT LAEK (UKL)    Hosi Governu, Relatoriu ne'e Prepara hosi ONG Mata Dalan Institute (MDI) liu Hosi monitoriamentu iha programa Auditoria Sosial ba Insfraestrutura bazika. relatoriu ne'e bele assesu iha link neé


Ekipa MDI no UAS aprezenta Rezultadu Deskobrementu Implementasaun Polítika Infrastrutura Liu Husi PDIM iha Munisipiu Tolu ba ADN


Objetivu Ekipa MDI Aprezenta Rezultadu Akompañamentu ba implementasaun polítika infrastrutura liu husi programa PDIM, ne’ebé́ implementa iha Likisa Manatuto no Covalima. Objetivu soru-mutu atu halo konfirmasaun kona ba implementasaun mekanizmu konstrusaun fíziku, ne’ebé́ deskobre iha prosesu auditoria social. Rezultadu ne’ebé́ deskobre liu husi prosesu follow-up ba rezultadu konstrusaun 6 iha Suku (Funar, Laleia, Fatuleto, Lepo, Lisadila no Maumeta). 

Deskobrementu espesífiku mak konstrusaun fíziku Lao tarde liu iha implementasaun mekanizmu ba periodu 2019, preokupasaun ne’e sei prejudika ba dezempeña dekretu lei númeru 15/2016 Art. 39 Rezolusaun kontratu. Bazeia Rezultadu aprezentasaun deskobrementu ne’e Koordenadór PMU senor Demistolles Cabral (ADN) hala’o klasifikasaun no esplikasaun kona ba sistema prosesamentu dezeñu planu programa no prosesu dezeñu tékniku kona bá konstrusaun fíziku ninia lala’ok, Senor Koordenadór PMU rekoñese situasaun konstrusaun fíziku lao tarde iha terrenu, iha situasaun ne’e mosu laos parte jestor tékniku sira la halo prosesamentu tékniku maibé, kauza impasse polítika afeta tebes ba prosesamentu tékniku administrasaun no tékniku implementasaun konstrusaun fíziku sira, nune’e fó impaktu ba konstrusaun 6 ninia implementasaun lao tarde no ninia finalizasaun mós lao tarde. 


Hatutan tan mós katak prosesamentu distribuisaun dokumentu konstrusaun (dezeñu konstrusaun no BoQ) distribui tarde ba parte owner projetu no kompañia tanba, sistema implementasaun Programa PDIM antes dezeñu tekniku konstrusaun fisiku, parte Komisaun dezenvolvimentu Munisipiu (KDM) hafoin aprezenta planu no aprova ona iha Parlamentu Nasional, mak ADN halo prosesu verifikasaun tékniku depois halo prosesu dezeñu tékniku projetu nune’e tempu barak liu oferese ba prosesamentu burokrasia Polítika no tékniku.

Ekipa MDI mós hala’o aprezentasaun kona ba Kompañia Tonijo ninia Preokupasaun kona ba hamenus kuantidade osan husi AND ba pedidu pagamentu, Senor Aleixo Da Costa (Tékniku ADN) halo esplikasaun katak “tuir rejimentu ne’ebé́ bainhira kompañia pedidu pagamentu hetan verifikasaun progresu konstrusaun fíziku hó realistiku, bainhira kompañia hato’o pedidu pagamentu” konstrusaun fíziku ladún realistiku, ADN sei fó pagamentu deit ba progresu fíziku iha terrenu liu husi prosesu verifikasaun tékniku. Maibé laos hamenus pedidu pagamentu. 

Ekipa MDI mós aprezenta rezultadu konstrusaun fíziku ne’ebé́ ladún asesivel, nune’e Koordenador PMU senor Demistolles Cabral rekoñese konstrusaun fíziku ne’ebé́ ladún asesivel tanba orientasaun polítika finansiamentu seidauk orientadu. Nune’e parte tékniku hala’o dezeñu konstrusaun fíziku bazeia ba definisaun polítika finansiamentu ne’ebé́ nesesáriu.

Pesoál ne’e mós hala’o esplikasaun katak konstrusaun fíziku ne’ebé́ bazeia ba orientasaun polítika ne’e laos razaun fundamentu, maibé ko’alia kona ba ema hó defisiénsia ne’e mandatu konstituisaun, nune’e ADN sei halo esforsu oinsá atu hala’o koordenasaun hó Asosiasaun ema hó defisiénsia atu hare asuntu tékniku sira, atu nune’e bele ajusta prinsipiu konstrusaun fíziku ba ema hó defisiénsia ninia padraun sira.


Iha diskusaun naruk ne’e mós reprezentante Unidade Auditoria Sosiál Gabinete Primeiru Ministru (UAS-GPM) Senor Salvador Da Crus rekomenda ba ADN atu iha kooperasaun di’ak hó sosiedade Sivíl hanesan MDI, nune’e bele hare lisuk ba konstrusaun públiku sira liu –liu iha implementasaun mekanizmu polítika PDIM ba Nivel Local nian.

Soru-mutu entre MDI Unidade Auditoria Sosiál husi Gabinete Primeiru Ministru no Ajénsia Dezenvolvimentu Nasional (ADN) foti konkluzaun ida katak inisiativa soru-mutu ne’e meus importante atu bele haforsa liu tan kooperasaun sira hodi fó hanoin lisuk ba dezempeña implementasaun konstrusaun fíziku sira ne’ebé́ implementa iha Nivel Nasional no Munisipiu. 



PNDS opta prinsipiu ema hó difisiensia liu husi konstrusaun fisiku implementa iha Suku 149


Implementasaun mekanizmu konstrusaun fíziku iha Suku 149 hó objetivu atu hala’o reabilitasaun sede komunitária ne’ebé́ implementa konstrusaun ba prosesu fase 1, tuir prosesu normal polítika PNDS ninia. Esplikasaun Senora Diretóra Jerál PNDS iha edifísiu Sekretariadu PNDS Nasional Dili bainhira hala’o soru-mutu hó Ekipa MDI iha Sesta feira 16 Outubru 2020.

Señora Diretóra hatutan ninia esplikasaun katak, PNDS ninia estratéjia atu hala’o reabilitasaun ba Suku ne’ebé́ kategoria tama fase 1 sei prioritiza liu ba reabilitasaun Sede komunitária, prioridade ne’e ninia benefísiu ba 149 Suku. Estratéjia reabilitasaun Sede komunitária no Sede Suku PNDS hahú kedan hó padraun asesivel ba ema hó defisiénsia ezemplu item sira hanesan (rampa, medida odamatan, Caza de bañu), formatu konstrusaun fíziku integra kedan hó formatu asesibilidade ema hó defisiénsia. Reabilitasaun Sede komunitária ne’ebé́ sei akontese ba targetu Suku 149 Suku, mai hó padraun asesibilidade. 


Razaun polítika ne’e tenke implementa bazeia ba fundamentu Konstituisaun Artigu 21 no Sekretariadu PNDS mós simu rekomendasaun husi Organizasaun Ema hó Defisiénsia ADTL no mós MDI kona ba konstrusaun fíziku ne’ebé́ iha asesu ba públiku presiza opta konstrusaun fíziku asesivel. Bainhira partisipa iha seminariu Nasional plaza (Maubara Room), rekomendasaun husi sosiedade Sivíl ne’e sekretariadu PNDS konsidera tebes, liga ba Prinsipiu orientadór Polítika PNDS Númeru 30/2015 Art. Alinea g. 

Elaborasaun rekomendasaun baze polítika mós orientadu, nune’e Sekretariadu hahú́ husi fulan Setembru 2020 fase planeamentu no iha fulan Outubru 2020 hahú prosesu elabora padraun konstrusaun asesivel ninia nune’e mós dezeñu ninia BoQ, espera iha fase konstrusaun reabilitasaun sede komunitária 149 sai ezemplu konstrusaun fíziku ne’ebé́ asesivel liu ba ema hó defisiénsia iha Suku. 

Señora Diretóra mós husu MDI no Sosiedade Sivíl tomak kontinua mantén kooperasaun di’ak hodi halo akompañamentu ba prosesu konstrusaun fíziku ne’ebé́ hala’o iha 149 Suku.  


Iha oportunidade soru-mutu entre ekipa MDI no Senora Diretora Jerál PNDS atuál, Ekipa MDI mós halo konfirmasaun kona ba mekanizmu koordenasaun ba Nivel Polítika no tékniku iha implementasaun siklu planeamentu no implementasaun tékniku siklu konstrusaun fíziku iha periodu 2019 nivel koordenasaun menus liu, maibé Senora Diretora Jerál PNDS rekoñese katak mekanizmu koordenasaun polítika menus liu, situasaun ne’e afeta tebes ba prestasaun mekanizmu dekretu lei númeru 30/2015 Art. 12 hó ninia alínea (1,2,3 no 4), hatutan tan katak kuandu menus koordenasaun iha prosesu implementasaun mekanizmu polítika sei fó impaktu ba duplu projetu iha Suku, Senora Diretora fó ilustra katak bainhira entre interministeriál sira ladún iha koordenasaun sei fó impaktu duplu ba projetu tanba nivel setór interministeriál mós identifika planu prioridade PNDS mós identifika, sei hamosu duplu implementasaun prioridade iha Suku ida. Tanba ne’e Sekretariadu PNDS hahú identifika ona kestaun menus koordenasaun interministerial liu husi CRTP (Komisaun revizaun tipu projetu) atu organiza komunikasaun ba membru GTTIM (Grupu traballu tékniku interministeriál) sira atu hasa’e koordenasaun iha Nivel Polítika no Tékniku, nune’e evita implementasaun duplu ba projetu iha Nivel Suku no Aldeia. 

Ekipa MDI mós update kona ba situasaun implementasaun sistema aprovizionamentu iha terrenu, tanba implementasaun mekanizmu tékniku aprovizionamentu, sempre iha dezafiu ba EJS sira iha fase ezekusaun tékniku ninia. Preokupasaun refere Senora Diretora PNDS rekoñese situasaun refere tanba ne’e ekipa Nasional mós hahú hala’o ona verifikasaun ba temátiku mata dalan (POM) no atu hala’o prosesu revizaun no aktual draft revizaun submete ona ba Exelénsia Ministru Estatal hodi hare. Hatutan tan katak “PNDS iha korajen makas hodi hala’o revizaun no rezultadu revizaun mata dalan ne’e sei fó impaktu pozitivu iha ninia rezultadu produtividade terrenu”. 

Iha situasaun hanesan Ekipa MDI mós entrega relatóriu kona ba situasaun jerál Suku ninia, ne’ebé́ ekipa MDI koleta liu husi aproximasaun Mapeamentu Partisipativu. Objetivu relatóriu ne’e atu apoiu informasaun ba sekretariadu PNDS, espera informasaun jerál Suku ne’e sai referénsia justu atu hafasil ba fasilitadór tékniku 

iha Munisipiu no Postu nune’e bele halo Analize ba planu prioridade ne’ebé́ komunidade rasik eskolla ona iha nivel Suku no Aldeia. 



PNDS implementa siklus sosializasaun iha Suku Fatululik hodi eskoila planu perioridade ba Periodu 2020

Ekipa MDI halo akompañamentu ba implementasaun siklus sosializasaun ba Suku Fatululik iha data 10 Setembru 2020, prosesu akompañamentu ne’e ekipa MDI utiliza maneira discusaun grupu ne’ebé partisipa husi reprezentante komunidade, Lideransa Suku no Ekipa Jestaun Suku. Partisipantes enkontru komunidade hato’o informasaun kona ba rezultadu implementasaun siklus sosializasaun liu husi programa PNDS. 

Partisipantes informa katak PNDS Municipiu Covalima Postu Administrasaun Fatululik hahu loke siklus liu husi prosesu sosializasaun hó maneira konsultasaun planu perioridade Suku ne’ebé eskoila husi komunidade Suku Fatululik. Rezultadu planu perioridade Suku Fatululik neebé sei halao konstrusaun bee mós ba komunidade Aldeia Beco. Medida kanalizasaun ne’ebé sei halao hó distansia 773 entre be’e matan no komunidade ninia hela fatin.

Planu konstrusaun kanalizasaun be’e mós ninia planu Estimasaun orsamentu global $ 28,984.82, konstrusaun kanalizasaun be’e mós hó modelu sistema grafitasaun. Lokalizasaun konstrusaun be’e mós ne’e sei fó benevisiu ba komunidade Aldeia Beco hó total populasaun 237 fahe ba feto 116 no mane 121 nunee mós total 48 uma kain (tuir sensus 2015)

Bazeia ba konfirmasaun MDI kona ba kapasidade debitu be’e hó tekniku sira katak, kapasidade be’e boót tebes hodi halo kanalizasaun no ninia volume distribuisaun sei sufisiente ba nesesidade lor loron no sei kanaliza ba kreatividade ekonomia uma kain ninia.

Bainhira ekipa MDI hetan konfirmasaun kona ba kapasidade fisiku be’e iha terenu hó rezultadu hatudu 9 detiku/ 5 litru, signifika iha minute ida/30 litru no oras ida/1800 litru. Husi 1800 litru multiplika hetan 43,200 litru no sei oferese ba total komunidade 237 iha Aldeia beco.

Kapasidade utilizasaun be’e mós kada ema/ loron tuir Padraun Nasional hó volume 14,220 litru nee sei apoiu ba nesesidade regular lor loron nian. Nune’e mós volume 28,980 litru sei responde ba nesesidade kreatividade ekonomia famelia uma kain ninian.

Observasaun ekipa MDI ba potensia kanalizasaun bee mós bazeia ba situasaun kapasidade be’e mós hatudu katak kapasidade volume be’e mós bo’ot tebes no inisiativa hodi eskoila nudar planu perioridade, observa katak iha potensia ida ne’ebé estrategiku liu no espera, ninia mekanismu implementasaun sira sei hetan atinjimentu ba espektasaun sira ne’ebé mensiona. 

Ekipa MDI aprezenta Rezultadu deskobrementu husi implementasaun polítika infrastrutura iha Timor-Leste ba Assessor Asuntu Polítika Boa Governasaun


Ekipa MDI aprezenta Rezultadu deskobrementu husi implementasaun polítika infrastrutura iha Timor-Leste ba Assessor Asuntu Polítika Boa Governasaun Ekipa MDI Aprezenta Rezultadu Akompañamentu husi MDI, ba implementasaun polítika infrastrutura liu husi programa PNDS, PDIM, Mega Projetu sira ne’ebé implementa iha Likisa Manatuto, Covalima inklui Região Oe – Cusse. 
Rezultadu deskobrementu husi MDI ba dezenvolvimentu Polítika infrastrutura sira, balun iha ona prestasaun di’ak maibé konstrusaun balun ninia implementasaun mekanizmu liu husi dezeñu planu seidauk hatudu valor dezenvolvimentu inkluzivu no implementasaun konstrusaun fíziku seidauk integradu. 
Tamba ne’e MDI estabelese modelu aproximasaun Mapeamentu Partisipativu, hodi apoiu ba ekipa MDI atu bele hatene kle’an situasaun Suku no bele hatene klasifikasaun planu prioridade sira ne’ebé integradu no inkluzivu, husi estabelesimentu modelu mapeamentu partisipativu implementa ona iha Munisipiu Covalima, Likisa, Oecusse no Manatuto. 
Ho rezultadu akompañamentu hirak ne’e iha data 30 Setembru 2020 aprezenta iha Ministériu Obras Públiku ba Asuntu Polítika Boa Governasaun, Assessor Sr. Jorge Teme. No rezultadu aprezentasaun Sr. Jorge Teme fó apresiasaun ba rezultadu monitoriamentu ba polítika infrastrutura no rezultadu situasaun Suku sira ne’ebé liga mós ba degradasaun rai. 
Sr. Jorge Teme triste hare rezultadu deskobrementu kona ba degradasaun rai iha Suku Lisadila no Guico,

Sr. Jorge Teme konsiente tebes kondisaun Suku rua refere tamba iha esperiénsia ba Suku rua refere bainhira sei tur iha banku Universidade halo estájiu. 
Assessor Ministro Obras Públiku ba Asuntu Polítika Boa Governasaun mos halo apresiasaun katak rezultadu refere ajuda tebes ba parte ministeriu obras Públiku hodi bele halo intervensaun hó justu tanba dadus situasaun Suku rua hatudu faktu sira ne’ebé konvensidu.
Nune’e rezultadu hirak ne’e Assessor Ministru Obras Publiku ba Asuntu Boa Governasaun Sr. Jorge Teme promote sei aprezenta rezultadu sira ne’e ba Exelénsia Ministru Obras Públiku Sr. Salvador Soares dos Reis Pires. Iha soru-mutu naruk ne’e ekipa MDI mos aprezenta rezultadu intervensaun kona ba situasaun degradasaun rai iha Suku Lisadila, Guico, Taroman no Lalisuk. hó rezultadu intervensaun ba situasaun degradasaun rai hó aproximasaun prevensaun no protesaun ba meu ambiente hó metodolojia “to’os Permanente Integradu” modelu refere establese ona iha Suku 3 area 5 mak hanesan (Taroman, Lalisuk, Guico, Caicasabou no Lisadila). Implementasaun modelu fó ona impaktu rendimentu ba membru Grupu sira hó montante osan entre $ 1000.00 to’o $ 2500.00. 
Apresiasaun husi Sr. Jorge Teme kona ba implementasaun modelu to’os permanente ne’ebé implementa husi MDI no iha ona impaktu rendimentu ba membru grupu komunidade , Ideia simples ne’e mak subtansial husi dezenvolvimentu ne’e rasik, no hatutan tan katak idea hirak ne’e labele lakon iha dalan klaran, maibe tenki hetan korajen husi entidade sira hotu–hotu no komunidade sira iha area remota sira atu bele Kulturaliza métodu ne’ebé ekipa MDI implementa ona iha Suku tarjetu sira. 

Públika iha Dili, 30 Setembru 2020

FACEBOOK

Publikasaun MDI